Es uzskatu, ka cilvēki, kuri dzīvo savās domās, iespējams, ir laimīgāki par tiem, kuri ir tiešā saiknē ar realitāti, jo viņi neredz īstās problēmas, kuras ikdienā nomāc citus. Un tā kā mūsu sapņi un iedomas ir mūsu pašu izdomātas, tad, protams, ka mēs jutīsimies labi, lai arī kādā situācija iekļūtu. Bet tajā pašā laikā ir jāatzīst arī tas, ka šīm personībām ir daudz grūtāk tikt galā ar realitāti, kad viņi beidz dzīvot iedomās. Tas viss, ko viņi ir redzējuši savās iedomās, izejot no šī ”transa”, ir viņiem nesaprotams, jo viss ir bijis daudz savādāk nekā viņi to tagad redz. …
