Darba tirgus – vieta un laiks, kur un kad notiek darba piedāvājuma un darba pieprasījuma saskaņošana.
Darba tirgus un tā līdzsvara nodrošināšana ir viena no šodienas ekonomiskajām problēmām, tāpēc darba tirgus nozīme var tikai pieaugt, jo darba attiecību jomas attīstība būtiski nosaka valsts ekonomisko izaugsmi.
Sākotnēji darba tirgus tika vienkārši pielīdzināts preču tirgum, izmantojot preču tirgus regulēšanas nosacījumus. Bija nepieciešams laiks, lai pārliecinātos, ka darba tirgum ir sava specifika. Arī mikroekonomiskā darba tirgus regulēšana nespēj risināt nodarbinātības problēmu kopumā. Lai to izdarītu nepieciešma darba tirgus makroekonomiskā regulēšana. Vispusīga darba tirgus analīze ietver gan mikroekonomikas, gan makroekonomikas sakarības, un tās būtība viena otru papildina.
Darba spēks nevar būt prece, jo tas nav atdalāms no īpašnieka. Tirgū tiek pirktas potenciālas darba spējas, kur reālā darba samaksa ir atkarīga no darba rezultāta, tātad darba samaksas priekšnoteikums ir pats darba process. Par darba cenu pieņemts uzskatīt darba algu, kas darba devējam ir ražošanas faktora izmaksas, bet darbiniekam – ienākums, ko tas gūst veicot darbu.
Darba piedāvājumu nosaka vairāki faktori:
3.demogrāfiskā situācija valstī;
4.strādātgribētāju profesionālā struktūra un kvalifikācija;
5.darba algas līmenis;
6.indivīda izvēle starp brīvo laiku un ienākumu.
Mikroekonomiskajā analīzē svarīgāka nozīme ir diviem pēdējiem faktoriem.…
