Vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem. Tam raksturīga infiltratīva augšana (ieaugšana apkārtējos, veselajos audos), metastāžu un recidīvu veidošanās, organisma intoksikācija un kaheksija. Sākotnēji tās atrodas tikai vienā vietā, tad tas izplešas, izplatās. Tam var būt dažāda forma (tas atkarīgs no orgāna un audzēja šūnu īpatnībām).
Tas var būt plakans, grumbuļains vai mezglains (mezglveidīgs) audu sabiezējums, sēnei vai ziedkāpostam līdzīgs izaugums. Šīs formas var arī dažādi kombinēties vēžu klasificē pēc epitēlijaudu īpašībām. Piemēram, plakanais epitēlijs- plakanšūnu vēzis, cilindriskais epitēlijs- cilindrisko šūnu vēzis.
Domājams, ka vēzis nerodas pēkšņi, bet attīstās uz jau pārveidotu audu fona, kas var rasties sakarā ar dažādām hroniskām slimībām. Piemēram, vēzis attīstības pamatā var būt ilgi nedzīstoša čūla (kuņģī, dzemdes kaklā, mutes gļotādā). Vēzis var rasties jebkurā organisma apvidū. Vīriešiem visbiežāk tas attīstās kuņģa un plaušu rajonos, sievietēm- kuņģa, krūts dziedzera, ādas apvidū. Tāpēc bieži jāapmeklē ārsts. Rezultāti atkarīgi no ārsta un laika, kad uzsākts ārstēšanās kurss. Ir gan labdabīgie, gan ļaundabīgie audzēji.…
