Reiņa un Matīsa Kaudzītes romānā ’’Mērnieku laiki’’ ir vairāk kā 100 personas, 70 arodu apzīmējumi, un Švauksta tēls nenoliedzami ir viens no pārliecinoši spilgtākajiem. Ārēji skaļš, apģērbā izaicinoši spilgts, raksturā straujš un nekaunīgs, tādu es ieraugu Švaukstu starp lēnīgajiem slātaviešiem Miķeļdienas gadatirgus vakarā:,,Viņš arī bij jauns cilvēks, vēl jaunāks par Prātnieku, un, kā pie visa redzams, arī slātavietis. Mētelis un svārki stāvēja viņam plaši vaļā, tā ka ļoti garā, baltā pulksteņa ķēde bij redzama visā garumā no pakakles līdz kabatai ar visiem spīduļiem, kas tur bagātīgi klāt karājās. Ap kaklu viņam bij viegli apmesta gara, sarkana šalle, kurai gals stiepās tāļu mugurai pāri. Viss pajūgs bij pašā augstākā un gandrīz pārāk augstā slātaviešu modē: gaiši zaļie rati jeb vāģi jo augsti un jo lēzni par citiem, loks tik augsts, ka zemākās riju priekšās nevarēja iebraukt vai arī, kā paši slātavieši mēdza teikt: „grūda padebešu grumbās”. Zirgam ap kaklu zvārguļu virkne un pie segliņiem visos stūros pušķi ar izrobotiem misiņa skritulīšiem; pie lencēm slejām zirgam šķērsu pār muguru smagas misiņa važas, kur grožs cauri izvērts, lai neslīd zemē. Sēdeklis ratos apsegts ar tepiķi, no kura apakšas skatījās uz abām pusēm kādi linu buņģīši kā čigānu bērni, un pret atzveltni viena vēršāda, kuras ragi bija pārlaisti pāri. …
