Daudzās latviešu tautas teikās tiek rakstīts par ezeros nogrimušajām dzīvesvietām, taču nezināmu iemeslu dēļ latviešu senvēstures pētnieki nepieversa šīm teikām nepieciešamo uzmanību, neskatoties uz to, ka jau 19.gs. tika atrastas senas applūdušas dzīvesvietas vairāku ezeru vidū. Mūsdienās tādi arhioloģiskie pieminekļi tiek dēvēti par ezerpilīm, viena no tām ir Āraišu ezerpils. Jau vairākus gadudesmitus zinātniekiem neliek mieru vairāki jautājumi – kas notika ar Āraišu ezerpili, kādēļ tā applūda, kur palika tās iedzīvotāji?
Āraišu ezerpils ir pirmais plašāk pētītais šīs kategorijas piemineklis visā Ziemeļaustrumu Eiropā. Tā izpēte sākās jau 1876. gadā, kad Cēsu grāfs K. Zīverss pielietojot tā laika arheoloģiskās prasmes un zināšanas tur izpētija divus nelielus laukumus. Pētniecibas darbi tika atsākti tikai 1960-tajos gados, kad tika noskaidrots, ka pētāmais kultūrslānis sastāvēja no piecām apbūvju kārtām, kas pāri par simts gadus ilgajā ezerpils pastāvēšanas laikā uzslāņojušās cita citai. Jauniegūtās zināšanas sniedz iespējami pilnīgu priekšstatu par lielākās senlatviešu cilts - seno latgaļu – dzīvi dzelzs laikmeta pirmajā pusē.…
