Kopumā Latvijā 1998.gadā bija 603 mehāniskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, 981 bioloģiskās attīrīšanas iekārtas un 8 ķīmiskās attīrīšanas iekārtas. Lai uzlabotu ūdens apgādi un notekūdeņu attīrīšanu Latvijas mazpilsētās un lauku teritorijās, 1995.gadā tika uzsākta Valsts programma “Ūdens apgāde un notekūdeņu attīrīšana Latvijas mazpilsētas”.
Atkarībā no notekūdeņu sastāva un koncentrācijas, fiziski ģeogrāfiskajiem un citiem apstākļiem to attīrīšanas paņēmieni var būt ļoti dažādi. Neraugoties uz to, ka dažādu attīrīšanas paņēmienu grupēšana ir zināmā mērā nosacīta, tos parasti iedala trīs grupās, tas ir pastāv 3 galvenās attīrīšanas metodes :
1)mehāniskā;
2)fizikāli ķīmiskā;
3)bioloģiskā attīrīšanas metode
Mehāniskā metode
Izmantojot šo metodi, mehāniski tiek atdalīti notekūdeņu neizšķīdušie komponenti. Notekūdeņu mehānikai attīrīšanai izmanto dažādas redeles, sietus un filtrus, kas aiztur cietās daļiņas. Pie mehāniskās attīrīšanas vaidiem jāpieskaita arī par ūdens vieglāko piejaukumu – tauku, naftas un citu produktu nosmelšana. Neizšķīdušie vielu sīkākās frakcijās atdala nogulsnēšanas tvertnēs. Izšķir dažādus nogulsnēšanās tvertņu tipus :
1)horizontālās;
2)vertikālās;
3)radiālās tvertnes.
Pie mehāniskās attīrīšanas ierīcēm nosacīti pieskaitāmi arī divstāvu nosēdbaseini , septiki un dzidrinātāji jeb raudzētāji.…
