Eiropas Savienības tiesības

1. Eiropas kopienu politikas, kopējais tirgus.
ES savienības kopējais tirgus sastāv no 4 galvenajiem elementiem, kas ir arī četras brīvas aprites:
1. brīva preču kustība,
2. brīva personu kustība,
3. brīva pakalpojumu kustība,
4. brīva kapitāla kustība.
Brīva preču kustība:
muitas nodevu pakāpeniska atcelšana uz iekšējām robežām,
kopīgi tarifi uz kopienas ārējām robežām,
kvantitatīvie ierobežojumi, kvotas, kā arī pasākumi ar līdzīgu iedarbību,
valsts komerciālo monopolu darbības ierobežošana.
Brīva personu kustība:
tiesības pieņemt faktiskos darba piedāvājumus
- šajā nolūkā brīvi pārvietoties dalībvalstu teritorijā,
- darba nolūkos uzturēties kādā dalībvalstī saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas regulē šīs valsts nodarbinātību,
- palikt kādas dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī jau beigušās, ja ir pensionējies šajā valstī,
- palikt valstī un sākt darbību kā pašnodarbinātam.
tiesības veikt uzņēmējdarbību
- kā pašnodarbināta persona,
- uzņēmuma dibināšana.
Brīva pakalpojumu kustība:
rūpnieciska darbība,
komercdarbība,
amatnieku darbība,
brīvo profesiju darbība.
Tas neattiecas uz:
1. valsts nodarbināto dienestu (deputāts, policists),
2. valsts pārvaldes pakalpojumiem,
3. uzņēmējdarbību, kas skar valsts pārvaldi,
4. medicīnas pakalpojumiem un farmāciju.
Brīva kapitāla kustība:
kapitāla aprite,
maksājumi kā pārskaitījumi.

ES sadarbības politikas
Pamatpolitika – lauksaimniecība, konkurence, ekonomika, sociālā politika.
Pārējās politikas – transports, tirdzniecība, kultūra, veselības aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība, komunikācija, rūpniecība, zinātnes un tehnoloģijas attīstība, vide, jaunattīstības valstu atbalsts.
Lauksaimniecība (aiziet 45% no viesiem ES līdzekļiem)
1. celt lauksaimniecības ražīgumu,
2. stabilizēt tirgu,
3. nodrošināt piedāvājamo produkciju tirgū,
4. panākt, lai patērētāji preces saņem par pieņemamām cenām
3 atbalsta veidi:
intervences cena (valsts nosaka cenu, par kādu tā būtu gatava iepirkt),
importa ierobežošana (no trešām valstīm nākošiem produktiem tiek uzlikta muita),
eksporta cena.
Arī vispārīgs atbalsts:
optimizācija – tiek koordinēta ražošana,
informācija un izglītība,
modernizācija,
zemes izņemšana no lauksaimnieciskās izmantošanas.
Mērķtiecīgs atbalsts:
smagos darba apstākļos,
atkarībā no sociāli – ekonomiskas vides.
Konkurence
1. aizliegti nolīgumi uzņēmumu starpā,
2. aizliegts izmantot dominējošo stāvokli tirgū,
3. valsts uzņēmumu priekšrocību neizmantošana,
4. valsts atbalstu aizliegums,
5. nodokļu vienlīdzība kā vietējiem, tā ārvalstu uzņēmējiem.
Divi gadījumi, kad to var nepieļaut:
ja ir uzņēmumu vienošanās līgums par jaunu tehnoloģiju ieviešanu utt.
valsts var palīdzēt sociālās sfērās, dabas stihijās, Austrumvācijai, atpalikušajiem reģioniem, Eiropas interešu projektiem, kultūras pasākumiem.
Ekonomika
1. kopēja pārraudzība pār dalībvalstu ekonomiku,
2. kopēja konsultatīva un finansiāla palīdzība dalībvalstu ekonomikas stabilizēšanai saskaņā ar kopējiem mērķiem,
3. saskaņota un piesardzīga finansu politika.
Sociālā politika
1. darbinieku darba apstākļu uzlabošana,
2. darbinieku dzīves līmeņa celšana,
3. darbinieku dzimumvienlīdzība.
Tiek veikta sadarbība tādās jomās kā nodarbinātība, darba tiesības un darba apstākļi, arodapmācība un kvalifikācijas celšana, sociālā drošība, darba drošības profilakse, darba higiēna un arodbiedrību kustība.

2.Līgums par Eiropas Savienību, kopējā ārlietu un drošības politika, kopējā sadarbība tieslietās un iekšlietās.

…