Mākslas filozofijas pamatjautājums ir „Kas īsti ir māksla?”. Fakts, ka parādījušās pavisam jaunas mākslas formas, licis domāt par to, kur īsti sākas un beidzas fenomens, ko saucam par mākslu. Dažādās kultūrās un laikmetos par mākslu tiek uzskatītas visai atšķirīgas lietas – tā kalpojusi rituālam, reliģijai un izklaidei, pauzdama savam laikmetam un kultūrai raksturīgākos ieskatus, bailes un vēlmes. Senāk mākslas robežas bija definētas skaidrāk. Uz 21.gs sliekšņa mēs esam nonākuši stadijā, kur par mākslas darbu var kļūt pilnīgi jebkas.
Viena daļa filosofu ir nākuši pie secinājuma, ka mākslu vispār nav iespējams definēt un pilnīgi aplami meklēt kādu kopsaucēju, jo māksla darbi ir pārāk daudzveidīgi, lai definīcijā būtu iespējams iekļaut tos visus. Lai pamatotu savu viedokli, viņi izmanto ģimeniskās līdzības (dēls līdzīgs tēvam) ideju, ko „Filosofiskajos pētījumos” aprakstījis Ludvigs Vitgenšteins.
Ģimeniskās līdzības arguments. Starp dažādiem mākslas veidiem pastāv ģimeniskā līdzība, par spīti tam, ka viena daļa mākslas darbu ir neapšaubāmi līdzīgi, ļoti iespējams, ka nevaram konstatēt nevienu vienojošo pazīmi, kopsaucēju.…
