Slavenais ķīniešu filozofs Konfūcijs reiz ir teicis: „Dižciltīgs cilvēks vispirms izvirza prasības sev, zems, tikai citiem”. Šis filozofs, kurš ir dzīvojis vēl pirms mūsu ēras, ir devis diezgan lielu devumu cilvēcei. Jau tajos laikos viņš ir mēģinājis izprast cilvēka personisko un valdības morāli. Viņš ir viens no tiem, kas saskaņā ar ķīniešu tradīcijām mēģināja izveidot pareizu cilvēka dzīves standartu. Taču konfūcisma mācībā nav vietas vardarbībai un ļaunumam, tiek uzsvērts katra cilvēka uzdevums morāli pilnveidoties. Viņa mācība ir atstājusi lielu iespaidu ne tikai Ķīnā, bet arī Japānā, Korejā un Vjetnamā. Konfūcija mācībai nevar nepiekrist, taču, kas tad īsti ir tas dižciltīgais un zemais cilvēks un kādas prasības viņi uzstāda sev un citiem?
Dižciltīgus cilvēku var iedalīt vairākās kategorijās. Kā pirmo varētu minēt cilvēku pašu piešķirto dižciltību, ko varētu pielāgot karaliskajām ģimenēm, augstākajām valsts un baznīcas amatpersonām, tomēr es neuzskatu, ka šī dižciltība ir tās patiesākā izpausme. Manuprāt, par īsti dižciltīgiem cilvēkiem var nosaukt tikai drošsirdīgos, tādus, kas ir glābuši citu dzīvības, rūpējas par tiem, kuriem dzīvē neveicas tik labi. …
