Ievads
Krusta kari bija ne tikai mēģinājums atbrīvot svētās vietas no neticīgo varas, bet arī pašus neticīgos padarīt ticīgus. Tomēr daudzi katoļu baznīcas mēģinājumi atbrīvot Svēto Zemi izrādījās nesekmīgi. Tādēļ katoļu baznīcas galva nolēma krusta karus pasludināt arī uz citām zemēm. To starpā bija arī Baltijas reģions.
Tā kā zemgaļi piederēja pie baltu tautām, kas apdzīvoja Baltijas reģionu, un piederēja pie pagānu ticības, vācu krustneši centās tos pakļaut. Zemgaļi ļoti cītīgi tam pretojās, tomēr ar laiku krustneši panāca, ka zemgaļi pameta un nodedzināja savas pilis. Daudzi zemgaļi aizgāja uz Lietuvu, tā arī nepadevušies krusta karotājiem, tomēr daudzi arī pieņēma kristīgo ticību.
Zemgaļu pretošanās katoļu baznīcai un viņu centieni iznīcināt Vācu ordeņa atzaru- Livonijas ordeni ir tik tiešām drošsirdīgi. Tā kā zemgaļi bija pēdējā Senlatvijas tauta, kas nonāca vācu varā, es vēlējos izzināt ka vācu krustneši to paveica.
Darba mērķis ir uzzināt kā zemgaļi dzīvoja pirms krustnešu uzbrukumiem, par viņu kultūras un saimniecības attīstību, kā arī, pats galvenais, uzzināt kā zemgaļi tika pakļauti kristietībai un cik ilgā laika periodā tas notika.
…
