Katrs cilvēks ir individuāls ar savām domām, rīcību, uzskatiem, kā arī katrs laika gaitā sevī ir atradis kaut ko tādu, kas ir svarīgāks viņa dzīvē. Dažam tā ir nauda, citam darbs, bet citam atkal cilvēku sabiedrība.
Saskarsme ar citiem cilvēkiem manā dzīvē spēlē lielu lomu. Man šķiet, es nevarētu nosēdēt nedēļu vai pat vairāk viena pati un ne ar vienu nesarunājoties, neredzot citus cilvēkus. Būt izolētai no sabiedrības man tā būtu kā traģēdija. Protams, brīžiem uznāk vēlme pabūt vienai. Ielīst kādā tumšā kaktiņā un vienkārši pasēdēt, atpūsties no lielā trokšņa, kas valda apkārt, padomāt par dzīvi un varbūt arī paraudāt, vienkārši tāpat, lai atvieglotu savu sirsniņu un dvēseli.
Kad man ir ļoti grūti, es labprāt aizeju uz kādu vietiņu, kur neapgrozās daudz cilvēku. Ja esmu laukos, tad tā vieta ir ezers, bet ja pilsētā – upe, jo ūdens mani nomierina, varbūt tāpēc, ka mans horoskops ir ūdens zīme.
Skatoties ūdens plūsmā, liekas, ka līdz ar šo straumi aizpeld arī manas bēdas un skumjas, kā arī uz brīdi aizmirstas nesen notikušās nelaimes. Katram ir sava vietiņa, kur var mierīgi pasēdēt, padomāt par dzīvi un relaksēties turpmākai dienas daļai.
Nevienmēr šāda pasēdēšana nomierina cilvēka dvēseli un sirdi, tad otra izeja man ir, ar kādu parunāties. Kaut gan, es nekad sevi neatklāju, kaut arī tā būtu mana mamma.
…
