Uzskatu, ka runātie vārdi, teksti pavisam noteikti ir svarīgāki nekā rakstītie. Tiem ir lielāka nozīme, jo tas, ko es izlasu man neliekas tik būtiski un iespējams pat pareizi, kā tas, ko man kāds cilvēks pasaka. Runātie vārdi man izraisa lielāku uzticēšanās un ticības sajūtu. Tiem var just emocijas, caur tiem sajust cilvēka dvēseli, taču tas, kas ir uzrakstīts var būt maldīgs, nepatiess un bezpersonisks. Rakstītie teksti var nebūt īstenība un, tos lasot, cilvēks atkal var dzīvot patieso lietu ēnā.
Platona darbi, lai gan grūti izprotami, ir interesanti un tajos ir atspoguļotas dažādas problēmas. Cilvēkam ir jārunā ar dvēseli un mazāka nozīme jāuzsver rakstītajiem tekstiem un vārdiem. Platona raksturotā ideja ir tas, kas ļauj rasties domai, to var apzīmēt ar attēlu. Cilvēces eksistence ir kā dzīvošana alā, tas ko mēs redzam ir īstenības atspoguļojums, nevis patiesība, īstā lietu būtība. Svarīga ir dvēsele, tā vēlas redzēt īsteno esamību, tajā ir jāieklausās. Lietas nevar uztvert vienkārši kā objektus vai vārdus, uz tām ir jāskatās no dažādiem skatupunktiem, lai rastos zināšana par tām ir nepieciešami vairāki momenti.
…
