Arī raugoties ārpus lugas motīviem, manuprāt, neviens cilvēks nespēj dzīvot bez mīlestības un uzticēšanās. Ikvienam, ja Dievs ir devis spēju mīlēt, dot mīlestību, tad, manuprāt, cilvēks nespēj nemīlēt un pret visiem izturēties naidīgi, bez mīlestības, jo katram ir vismaz viens cilvēks, kuram spējam savu mīlestību dot, un ir kāds, kurš savu mīlestību dod mums.
Ne tikai lugā, bet dažkārt arī dzīvē, to, ko nākas grūtā cīņā izcīnīt, mēs novērtējam visvairāk. Arī H.Ibsena lugā „Pērs Gints”, Solveiga ar Pēru Gintu beigās bija kopā un abi bija laimīgi:
„Caur tevi mans mūžs bija daiļš dziedājums.
Esi svētīts, tu turēji solījumu!
Esi svētīta, svētku tikšanās, mums!”
Arī dzīvē nereti nākas redzēt ļoti laimīgus cilvēkus, kuriem nav ne greznas mājas, ne dārgas automašīnas, varbūt pat ne līdzekļu normālai iztikai. Bet viņi ir laimīgi. Laimīgi, jo atraduši viens otru. Laimīgi, jo atraduši savas dzīves lielāko vērtību.
…
