Dzīvības rašanās un attīstība ir nodarbinājusi cilvēku prātus jau laikā pirms mūsu ēras, pat Senās Grieķijas dižie prāti - filozofi - izteica domu par pakāpenisku dzīvās dabas attīstību jeb evolūciju. Šis jautājums joprojām ir neatbildēts, ir izvirzītas dažādas teorijas un hipotēzes, piemēram, panspermijas hipotēze, taču vienota un neapstrīdama viedokļa par dzīvības rašanos uz Zemes vēl nav. Teorētiski pamati dotu iespēju pilnīgāk izprast dabu, uzlabot selekcijas darbu augkopībā un lopkopībā, attīstīt gēnu inženieriju, tādejādi atrisinot daudzas mūsdienu problēmas. Plaši izplatīts uzskats ir 19. gadsimtā radītā Čārlza Darvina evolūcijas teorija jeb darvinisms, kas paredz, ka sugas ir neatgriezeniski mainīgas un cēlušās cita no citas un pielagošanās vides apstākļiem ir radījusi sugu daudzveidību. Uz organismu izceslsmi no kopīga senča norāda līdzīgā mugurkaulnieku embrionālās stadijas attīstība un dažādu sistemātisko grupu pārstāvju kopīgās uzbūves iezīmes, bet pielāgošanos vides apstākļiem apstiprina mutācijas un adaptācijas, kuras ierosina organismu iedzimstošā, vides apstākļu mainība un dabiskā izlase.…
