Rīgas dārziem un parkiem arvien ir bijusi izcila nozīme pilsētas individuālo vaibstu veidošanā. Kanālmalas apstādījumu loks ap Vecrīgu pieder pie skaistākajiem pilsētas centra ansambļiem. Vēsture mīt ne tikai Vecrīgas mūros, vēstures liecības glabā Rīgas parkos, dārzos un skvēros izvietotie pieminekļi. Arī daudzi apstādījumi pieder pie dārzu mākslas pieminekļiem. Šis skaistums ir glābjams un kopjams, lai nodrošinātu tā pastāvēšanu un pilnveidošanu.
Ielu stādījumiem Rīgas centrā vienmēr ir bijusi īpaša nozīme. Jau 19.gadsimta beigās Rīgas centrā bija izveidota krāšņa un savdabīga apstādījumu sistēma. Visas ielas veidoja daudzveidīgu un harmonisku ainavu. Viss bija kopsakarībā – ēka, bruģis, trotuārs, ielu stādījumi, un tas viss bija apvienots ar pilsētas centra parkiem un skvēriem. 20.gs. sākumā Rīga kļuva par lielisku pilsētas būvniecības ansambli.
Rīgas apstādījumu vēsture
Pirmās liecības par Rīgas parkiem, dārziem un skvēriem saglabājušās no viduslaikiem, kad iekšpus nocietinājuma mūriem dārzus ierīkoja galvenokārt utilitārām vajadzībām. Rīgas Doma klostera pagalmā bija lielākais un vecākais Rīgas dārzs.
18.gs. pirmajā pusē, pēc Rīgas pievienošanās Krievijai, pilsētā sāka strauji attīstīties dārzu māksla. Rīgā ierīkoja divus piļu un dārzu ansambļus – Ķeizardārzus, kurus rīdzinieki varēja arī izmantot savai atpūtai. Līdz ar dārzu un parku attīstību Rīgā sākās plānveidīga citzemju sugu ieviešana. 18. – 19.gs. mijā dārzu mākslā regulāros dārzus nomainīja ainaviskie dārzi. …
