Līdz 20.gs. sākumam socioloģiski un politoloģiski pētījumi Latvijā netika veikti, lai gan Latvijas sabiedrības izglītotie slāņi bija samērā labi pazīstami ar tālaika Eiropas sociālajām idejām.
Iedziļinoties sociālās idejas ģenēzē, jānorāda, ka 19.gadsimtā ne tikai aizsākusies latviešu izglītotas sabiedrības veidošanās; tas bija arī laiks, kad Latvijā gruva kārtu barjeras un mainījās ekonomiskākās attiecības. Daļa no jaunās latviešu inteliģences sāka strauji pārvācoties, turpretī citi tiecās apliecināt, ka latvieši spēj patstāvīgi veidot savu kultūru, iegūt saimniecisko patstāvību, ka viņu centieniem ir vēsturiskas saknes un tradīcijas. 19.gs. beigās socioloģija pakāpeniski kļuva populāra universitātēs un sabiedrībā.
Socioloģija Latvijā 50. – 90.gados
1922.gada padomju vara aizliedza nemarkrsisko socioloģijas virzienu mācīšanu universitātēs un izsūtīja no valsts daudzus ievērojamus sociālos zinātniekus. Tomēr 1930. gadu vidū socioloģija jau pilnībā tika kvalificēta kā pseidozinātne. Pēc 1930. gada pat atsaukšanas uz statistikas datiem netika uzskatīta par vēlamu. Demogrāfisko datu publikācija aprāvās pēc 1939.gada tautskaites, un tikai 1956. gadā – pēc gandrīz 20 pārrāvuma – atsāka publicēt statistikas gadagrāmatas. Empīriskie pētījumi nenotika daļēji arī tādēļ, ka nebija vēlams atsegt kļūdas pašās doktrīnās. …
