Pētijumos izmanto šādus mikroelementus- dzelzi, cinku, mangānu, molibdēnu, cinku un citus. Ar šo metodi ir izpētīta mikroelementu uzņemšana no dažādām augsnēm, tātad ir noskaidrota , ka dažādās augsnēs ir jābūt dažādam mikroelementu daudzumam, lai augam nerastos tā deficīts. Kā arī tika noskaidrots, ka mikroelementa uzņemšanu var kavēt kāds cits elements, piemēram, dzelzs uzņemšanu kavē mangāna klātbūtne.
Secinājumi.
Izpētot un apstrādājot informāciju par iezīmētā atoma metodi, es secinu ka tā devusi iespēju plašu pētijumu sortimentam , kā arī ir uzlabojusi jau iepriekš veiktu pētijumu precizitāti. Šī metode deva iespēju veikt pētijumus par vielu apriti, dabiskajā vidē, kā arī deva iepēju veikt pētijumus netraucējot organisma darbību. Uz šīs metodes pamatu balstās daudz svarīgu pētijumu, kurus izmanto kā pamatu, augu mēslošanā, mikroele-mentu izmantošanā , un vispārīgi dzīvības procesu noriti organismos.
…
