Darbā galvenās ir divas tēmas – liberalizācijas teorētiskā izpratne un “pārkārtojumu” sākšanās bijušā PSRS. Jāsaka uzreiz, ka šīs divas lietas ir savā starpā cieši saistītas, tādēļ arī man pašam būs grūti atdalīt vienu no otra runājot par laiku pirms nu jau vairāk kā 10 gadiem atpakaļ bijušajā PSRS. Liberalizēt nozīmē padarīt liberālāku, mazināt normu un ierobežojumu ietekmi. Liberālisms ir politiskās domas strāvojums, kas par svarīgākajām vērtībām atzīst cilvēka brīvību un neatkarību, valsts varas iestāžu izveidi vēlēšanu ceļā, to minimālu iejaukšanos pilsoņu dzīvē un stigru likumu ievērošanu. Šīs bija tās vērtības, kuras nepazina PSRS un, ko tai vajadzēja iepazīt. Protams, nevar runāt par pilnīgi liberāla režīma izveidi, bet par specifisku – tā saukto “jauno sociālismu”. Tātad, turpinājumā mazliet pastāstīšu kāda bija vajadzība pēc pārmaiņām, kā tās bija iecerētas un īstenotas. Mēģināšu ieskicēt pārmaiņu procesu un noskaidrot kāpēc šo posmu PSRS vēsturē tad mēs dēvējam par liberalizācijas posmu.
Lai gan vēsturnieku vidū pastāv uzskats,ka oficiālais komunistiskās partijas formulējums par “perestroikas” mērķiem joprojām pastāv tikai teorētisku postulātu formā, līdzīgi, kā tas ir bijis ar visiem PSRS laika svarīgākajiem notikumiem.…
