Galvenie avoti, kanāli, pa kuriem cilvēks iegūst informāciju par apkārtējo pasauli, ir izziņas procesi. Ir vairāki ceļi, kādos informācija par apkārtējo pasauli vai organisma stāvokli nonāk līdz cilvēka smadzenēm, tiek pārstrādāta un apjēgta, kas dod cilvēkam iespēju orientēties kā apkārtējā pasaulē, tā arī savā organismā. [3; 77]
Psiholoģijā īpaši intensīvi tiek pētītas sajūtas psihofizikā, bet pēdējo gadu desmitos - kognitīvajā psiholoģijā, kurā tās tiek aplūkotas kā sensorās informācijas pārstrādes sākotnējais veids, kas vēl nav pakļauts augstāko izziņu procesu analīzei un interpretācijai. [1; 126]
Psiholoģijā tiek izdalīti šādi izziņas procesi:
sajūtas
uztvere
domāšana un runa
atmiņa
iztēle.
Katrs no šiem procesiem pasaules atspoguļošanā un izzināšanā izpilda savu specifisku funkciju, tiem ir savas likumsakarības un iespējas. Bez tam pasaules atspoguļošana cilvēkā notiek divos līmeņos:
1)jutekliskajā (tiešajā) – nodrošina sajūtas un uztvere;
2)vispārinātajā (pastarpinātajā) – to nodrošina domāšana, runa un iztēle.
Atmiņa un uzmanība “apkalpo” abus šos atspoguļošanas līmeņus. Bez atmiņas un uzmanības izziņas procesi nav iespējami. [3; 77]…
