Spriežot pēc uzrakstiem un freskām, svarīgu vietu ēģiptiešu dzīvē ieņēma mūzika. Jau pirms 5 000 vai pat 6 000 gadiem ēģiptieši pazinuši arfu un lautu. No vēlākiem laikiem pazīstams gleznojums, kurā attēlotas sievietes, kas spēlē dažādus mūzikas instrumentus: lielu arfu, gareniskās flautas.
Arfas bijušas visdažādākās formas, bieži vien cilvēka augumā, ar 20 stīgām. Flautas atrastas vairākos izrakumos un tikušas gatavotas no dažādiem materiāliem – kaula, māla, koka. Pazīstamas bija arī niedru stabules un liras.
Rakstvedim Senajā Ēģiptē bija jāprot ne tikai nodarboties ar rakstu darbiem, bet arī jāspēlē flauta, stabule, lira, jādzied mūzikas instrumentu pavadībā.
Mūzikai bija svarīga loma rituālos un reliģiskajās ceremonijās. Mūziķi tika sagatavoti savu uzdevumu veikšanai. Mūzika Ēģiptē tika teorētiski apzināta un ieņēma svarīgu vietu kultūrā.
Vēlāk mūzika kļuva vairāk par izklaides līdzekli, dažādu izpriecu sastāvdaļu. Līdztekus izsmalcinātajai galma un reliģiskajai mūzikai pastāvēja tautas mūzika, kas skanēja ikdienā un daudzajos svētkos, kur tā pavadīja akrobātu un triku meistaru uzstāšanos. Līdz mūsdienām saglabājušās ziņas arī par darba, sadzīves un liriskajām dziesmām.…
