LUPA, MIKROSKOPS, TĀLSKATIS UN TELESKOPS
Vienkāršākais instruments, ko izmanto redzes leņķa palielināšanai, ir lupa — ietvarā nostiprināta neliela savācējlēca.
Lupu tur tuvu acīm tā, lai aplūkojamais priekšmets, novietotos pirms lupas fokusa. Tad lupa veido šķietamu, tiešu un palielinātu attēlu, kas atrodas labākās redzes attālumā. Acs to saskata lielākā redzes leņķī nekā pašu priekšmetu.
Lai iegūtu lielāku leņķisko palielinājumu, lieto optiskos mikroskopus.
Mikroskopā varam redzēt šķietamu, apgrieztu un palielinātu attēlu.
Lai palielinātu tālu priekšmetu redzes leņķi, lieto tālskatus un binokļus. Taču, atšķirībā no mikroskopa, tālskatis ir izveidots kā tā sauktā teleskopiskā sistēma. Tajā no tāla priekšmeta nākošais paralēlais staru kūlis arī pēc iziešanas caur optisko sistēmu joprojām paliek paralēls. To panāk, objektīva aizmugurējo fokusu savietojot ar okulāra priekšējo fokusu. Tad no tāla priekšmeta nākošie stari veido tiešu, samazinātu, apgrieztu priekšmeta attēlu, kas atrodas tuvu objektīva aizmugurējai fokālajai plaknei un kuru aplūko caur okulāru. Okulārs darbojas kā lupa un palielina redzes leņķi. Šādu teleskopisku sistēmu sauc par Keplera tālskati. Novērojot debess objektus, tas, ka attēls teleskopā ir apgriezts, netraucē. Turpretī aplūkojot ar šādu tālskati tālus priekšmetus uz Zemes, tas ir neērti.
Teātros un koncertzālēs, kur nav nepieciešams liels redzes leņķa palielinājums, izmanto Galileja tālskati (Galilejs tādu izgatavoja 1609. gadā). Tajā kā okulāru izmanto izkliedētājlēcu.
…
