-
Par klimata izmaiņu negatīvo ietekmi
Arī Latvijā jūtama šī vispārējā sasilšana. Ņemsim par piemēru kaut vai šī gada decembra mēnesi, kas senos laikos bija uzskatāms par ziemas mēnesi, bet šoziem vairāk līdzinājās vai nu pavasarim vai rudenim. Arī ūdens upēs bija neparasti silts ziemas laikam (no +4o līdz +6o C) un pārsniedza normu.
Tāpat siltais klimats dod lielu triecienu Latvijas zemnieku saimniecībām, jo, piemēram, šis vasaras radītais sausums mazināja dažādu lauksaimniecības kultūru ražu un izraisīja pārtikas cenu ievērojamu celšanos. Neauga graudaugi, dārzeņi, bija nokaltuši augļu koki. Tā kā zāle lopu barošanai bija izdegusi un tās bija maz, tad arī mājlopu piena daudzums samazinājās un nepārtraukti kritās iepērkamā piena daudzums. Nenotika cenu krišanās sezonas dārzeņiem un arī tagad tie maksā vairāk nekā "ražīgā" gadā. Tā rezultātā pieauga cenu pieauguma temps, strauji pacēlās iztikas minimuma summa un palielinājās inflācija. …
Arvien biežāk runā par klimata izmaiņu postošo ietekmi gan uz dabu, cilvēku veselību, gan arī uz ekonomiku. Sasilšanas rezultātā ir vērojamas dabas katastrofas - plūdi, vētras, orkāni, sniega nogruvumi, lavīnas kā arī negaidīti sausuma periodi. Šī pastāvīgi pieaugošā temperatūra uz Zemes maina klimatu. "Klimata izmaiņas vai globālā sasilšana ir process, ko izraisa pieaugošais ogļskābās gāzes (C2O) un citu piesārņojošo gāzu līmenis atmosfērā. Šīs gāzes aiztur saules siltumu Zemes atmosfērā, kā rezultātā Zeme to neatstaro un notiek atmosfēras sasilšana. Ja "siltumnīcas efektu" izraisošās gāzes nokļūst atmosfērā, tās tur paliek vairākus gadus. Tā kā pieaug šo gāzu koncentrācija atmosfērā, pieaug arī planētas temperatūra." Būtiskākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju cēloņi ir naftas produktu, ogļu un dažādu gāzu intensīva izmantošana saimnieciskajā darbībā, kā arī lietus mežu izciršana. Lietus mežus nereti tiek dēvē par „planētas plaušām”, jo tie absorbē lielāko daļu no pasaules ogļskābās gāzes emisijām. Tomēr lietus mežu platības strauji sarūk. Lietus meži pašreizējā bioloģiskajā formā pastāv jau vairāk nekā 100 miljonus gadu. Vēl pirms dažiem tūkstošiem gadu tropiskie lietus meži apjoza zemeslodi kā zaļa josla un aizņēma 14% no mūsu planētas virsmas. Tagad to platība ir ievērojami samazinājusies un aizņem apmēram 55% no kādreizējās teritorijas.
