Fraktāļi - ir bezgalīga pašatkārtojama ģeometriska figūra, kuras katra daļa
atkārtojas, samazinot izmērus. Fraktāļi atklāti tikai 20. gadsimta 80.tajos gados
Relatīvi nesen dzima un joprojām strauji attīstās jauns ģeometrijas veids –
fraktāļu ģeometrija. Tā piedāvā jaunas metodes tādu objektu konstruēšanā un
analīzē, kas ir tuvu dabiskajiem. Arī jautājums par fraktāļu dimensijām ir viens
no būtiskākajiem šajā ģeometrijā.
Ap 1985. gadu fraktāļi kļuva par vienu no svarīgākajām laikmetīgās matemātikas
pētītajām problēmām. Fraktālā ģeometrija daudz precīzāk modelē dabu, kurā
nav sastopamas klasiskās ģeometriskās figūras – kvadrāti, trijstūri, apļi.
fraktālā ģeometrija ir tieši saistīta ar mākslu, arhitektūru, literatūru, mūziku, filozofiju. Viena no interesantākajām īpašībām ir tā , ka fraktālis spēj būt ļoti sīks,
tādēļ fraktāļu visneparastākā īpašība ir tā,
ka fraktāļi sastāv no tāda paša veida un struktūras objektiem kā pats fraktālis kopumā,
tādēļ informāciju par fraktāli var iegūt, izpētot pavisam sīku tā sastāvošu daļiņu.
Vēl viena no interesantākajām fraktāļiem piemītošajām īpašībām ir tā,
ka fraktāļa dimensija plaknē var būt daļskaitlis un nevis vesels skaitlis.
…
