Lai saprastu šīsdienas Latvijas ekonomiskās un arī politiskās realitātes, ir derīgi ielūkoties diezgan patālā vēsturē. 18.gs. beigās visa Latvijas teritorija atradās Krievijas impērijas sastāvā. Krievijas impērija koncentrēja Baltijā ievērojamus resursu, jo šejienes ģeogrāfiskais stāvoklis, labie ceļi un samērā izglītotais darba spēks radīja labvēlīgus priekšnoteikumus rūpniecības attīstībai. Šajā laikā sāka attīstīties linu audumu aušanas tirgum, veidojās kokapstrādes manufaktūras visā Latvijā. 18.gs. paplašinājās tirdzniecība, Rīga 18.gs. beigās tirdzniecības apgrozījuma ziņā ieņēma otro vietu (pēc Pēterburgas) starp Krievijas ostām. No 1861.g. līdz 1871.g. izbūvēja dzelzceļu, kas savienoja Caricinu, Orlu, Daugavpili, Rīgu. 1876.g. ierīkoja dzelzceļu uz Liepāju. 19.gs. II pusē Līgatnē tika nodibināta papīra manufaktūra.
Lauksaimniecībā 18.gs. pastiprinājās zemnieku nemieri pret dzimtbūšanas atkarību. Šo nemieru ietekmē 1817.g. Kurzemē, 1819.g. Vidzemē un 1861.g. (reizē ar dzimtbūšanas atcelšanu Krievijas impērijā) un pamazām sāka attīstīties jaunas saimniekošanas formas. 1849.g. apstiprināja jaunus zemkopības likumus, kas paredzēja klaušu nomu aizstāt ar naudas nomu, kas savukārt vecināja tirdzniecības attīstību. Klaušu darbs tika aizvietots ar algotu darbu. Tika aprēķināts, ka 17 algoti strādnieki veic to pašu darbu, ko 70 klaušinieki. Sākās zemnieku noslāņošanās saimniekos, vienkāršos zemniekos un bezzemniekos.
…
