Kopš seniem laikiem cilvēks ir ticējis, ka pastāv kāds augstāks un varenāks spēks, kas ir iemesls visām pasaules norisēm, un kura priekšā visa dzīvā radība ir bezspēcīga.
Sengrieķu filozofs Aristotelis (384. – 322. g. p.m.ē.) centās izprast visu lietu, parādību un dzīvo radību, kā arī notiekošo procesu cēloni. Loģiskas domāšanas rezultātā Aristotelis secināja, ka ir jābūt ārpus cēlonības esošam cēlonim, kuru viņš dēvēja par kosmisko prātu, bet citā sakarībā Aristotelis to sauca arī par dievu. …
