Mūsdienu filozofijā atšķirībā no dabas zinātnēm nepastāv vienota izpratne par pašas filozofijas metodēm, mērķiem un uzdevumie – dažādas tradīcijas un domātāji tos definē atšķirīgi. Filozofiskā doma attīstās pa ceļiem, kas tikai retumis krustojas vai veido kopīgus turpinājumus. Kopš neatkarības atjaunošanas šī dažādība pakāpeniski ir ienākusi arī Latvijā, kur vairākas atšķirīgas tradīcijas ir radušas sevus speciālistus un entuziastus.
Vai pasaulē ir kādas tik drošas zināšanas, ka neviens saprātīgs cilvēks par tām nevarētu šaubīties? Pirmajā mirklī varētu šķist, ka šis jautājums nav sarežģīts, taču īstenībā tas ir viens no pašiem grūtākajiem jautājumiem, kādi vien var tikt uzdoti.
Ikdienas dzīvē mēs pieņemam daudzas lietas kā ticamas, tās sīkāk izpētot, izrādās, ka tās ir pārpilnas ar acīm redzemām pretrunām, vien ilgas pārdomas ļauj uzzināt, kam tad īsti varētu ticēt. Meklējot ticamību, ir pavisam dabīgi sākt ar savu pieredzi, un kaut kādā mērā, zināšanām jārodas no šīs pieredzes. Taču jebkura atziņa par to, ko īsti liecina mana tiešā pieredze, visdrīzāk izrādīsies aplama. …
