Romāns “Trīs draugi” parāda to vēstures posmu Vācijā, kad pēc Pirmā Pasaules kara lielgabali jau sen bija apklusuši, bet joprojām nebija sākusies normāla dzīve, jo karu pārdzīvojušos cilvēkus vajāja pagātnē piedzīvotais, kas, Remarka vārdiem runājot, “raudzījās tajos ar tumšām, mirušām acīm”. Turklāt inflācija un augstais bezdarba līmenis neļāva tā laika cilvekiem atsākt normālu dzīvi.
Zudušās paaudzes cilvēkiem, pie kuriem pieskaitāmi arī trīs draugi – Roberts Lokamps, Oto Kesters un Godfrīds Lencs -, nav ne īstas izglītības, ne amata, turklāt karš viņus ir iemācījis neuzticēties ne skaistiem solījumiem, ne vārdiem par dzimtenes mīlestību un patriota pienākumiem. Tāpat kā kara laikā, viņi nedomā par rītdienu, tikai mēģina izdzīvot pēc iespējas ilgāk.…
