Daži uzņēmumi ir izveidojuši mārketinga informācijas sistēmas, kas sniedz vadītājam pārliecinošus faktus par pircēja vēlmēm, sniegtajām priekšrocībām un uzvedību. Uzņēmumi, kuru rīcībā ir šāda veida informācija, var būt gandarīti par īpašām iespējām: viņi var efektīvāk izvēlēties savus tirgus, attīstīt savus piedāvājumus un īstenot savus mārketinga plānus.
Uzņēmumi pēta savu vadītāju vajadzību pēc informācijas un veido mārketinga informācijas sistēmas, lai apmierinātu šīs vajadzības. Mārketinga informācijas sistēma (MIS) ietver cilvē¬kus, aprīkojumu un procedūras, kas apkopo, sašķiro, analizē, novērtē un izplata nepieciešamu, laicīgu un precīzu informāciju cilvēkiem, kas pieņem ar mārketingu saistītus lēmumus. Šo informāciju iegūst, izmantojot uzņēmuma iekšējos pierakstus, zināšanas par tirgu, tirgus pētījumus un mārketinga lēmumu atbalsta analīzi.1 Mārketinga vadītāji balstās uz datiem, kas iegūti, izmantojot iekšējos ziņojumus par pasūtījumiem, izpārdošanu, cenām, izmaksām, inventarizācijas rezultātiem, ienākumiem, maksājumiem utt. Analizējot šo informāciju, viņi var noteikt nozīmīgas iespējas un problēmas.
Uzņēmuma ir vairākas iespējas kā ievākt datus gan sekundāros, gan primāros. Sekundārie dati ir tādi, kas jau ir savākti un izanalizēti jau iepriekš kādiem citiem mērķiem. Primārie dati ir tādi, kas tiek vākti un pētīti kādam konkrētam mērķim, šeit izmanto dažādas pētīšanas metodes – anketas, aptaujas u.c.
…
