-
Maķedonijas Aleksandra armija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 1 | |
| Literatūras analīze | 3 | |
| Aleksandra militārās reformas | 5 | |
| Smagā jātnieku kavalērija | 7 | |
| Vieglā jātnieku kavalērija | 9 | |
| Smagi bruņotie kājnieki | 10 | |
| Viegli bruņotie kājnieki | 11 | |
| Kaujas taktika | 12 | |
| Nobeigums | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 14 |
Nobeigums
Šī darba mērķis bija iepazīstināt lasītāju ar seno Maķedonijas armiju, bet uzdevums bija pēc iespējas labāk darbā apraksīt Maķedonijas armiju. Visinteresantākais referātā bija pētīt informāciju par Maķedonijas armiju kā viņi formējās un kā karoja. Ļoti fascinējošs fakts ir tas, ka senā Maķedonijas armija ir pielīdzināma vairākām mūsdienu armijām ( kaujas spēju ziņā ), ne velti tā bija tā laika stiprākā armija.
Referātā tika secināts, ka tieši Filips II ieviesa falangu un apbruņoja to ar garākiem šķēpiem, bet Aleksandrs ieviesa vieglu infantēriju. Protams, tika secināts, ka Maķedonijas armija visu laiku nebija spēcīgs spēks, bet tā tika par tādu pārvērsta, kad pie varas nāca Filips II. Vēl tika secināts, ka maķedoniešu armija kaujas laukā izmantoja vairākas kaujas taktikas, kuras jau bija radītas, kad valdīja valdnieks Filips. Tās tika izmantotas tik ilgi kamēr pastāvēja Maķedonija, tas bija līdz tam brīdim, kad Roma to iekaroja.
Referātā, protams, varētu uzlabot darba kvalitāti , ja būtu pieejami vēl citi resursi un informācijas avoti. Tas nozīmē to, ka varētu izmantot gan latviešu valodā rakstītus zinātniskos avotus, gan arī citās valodās rakstītus. Šajā referātā tika izmantoti angļu valodā rakstīti avoti. Šie avoti arī ir aprakstīti literatūras analīzē.
…
Kā viens no galvenajiem pasākumiem tika pilnveidota falangas organizācija. Falanga pēc savas nozīmes militārajā vēsturē bija pirmais regulārais taktiski operatīvais formējums. Falanga bija labi bruņota infantērijas struktūrvienība ar gariem, tālu izslietiem pīķiem un lielu vairogu sieni priekšā. Falangas organizācija gan nebija paša Aleksandra izgudrojums — to no Tēbām bija pārņēmis viņa tēvs — Filips II, apbruņojot falangas kareivjus ar vēl garākiem (apmēram 5,5 metrus) un smagākiem pīķiem, nekā tie bija agrākajiem hoplītiem. Falanga sastāvēja no astoņās vai desmit rindās izvietotiem karavīriem, kuri kopumā veidoja kvadrāta formējumu. Falangas galvenais uzdevums bija apturēt pretinieka kavalērijas triecienus, un ar šo uzdevumu tā tika galā spīdoši. Ienaidnieka jātnieki, ja arī izlauzās cauri kādām no pirmajām falangas rindām, ciešot lielus zaudējumus, tad burtiski uzdūrās nākamajās zemu noliektajās pīķu joslās, tā arī nespējot izmantot savus zobenus tuvcīņā. Taču dēļ smagā bruņojuma un nepieciešamības stingri ievērot savu formējumu konfigurāciju, falanga bija visai neveikla uzbrukumā, it īpaši šķēršļotā apvidū. Tādēļ Filips II falangas bija arī papildinājis ar kavalēriju. Savukārt Aleksandrs ieviesa vēl arī vieglo infantēriju, kas nostiprināja saikni starp ātrajām kavalērijas vienībām un lēnajām falangām. Līdz ar lokiem, katapultām, dažādām cietokšņu aplenkšanas ierīcēm, Aleksandrs bija izveidojis universālu, daudzfunkcionālu armiju, kura bija mobila un ļoti efektīva gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Papildus tam Aleksandrs ieviesa arī speciālas materiālās apgādes vienības, kuras rūpējās, lai karaspēkam kampaņas laikā nekā netrūktu. Karaspēka sastāvā bija arī medicīniskais personāls un sanitāru komandas, kas rūpējās par karavīru veselību un higiēnu. Līdz ar to Aleksandra karaspēks bija sarežģīta, autonoma, labi organizēta militāra sistēma, kurai pretī stāties tā arī nespēja neviena cita tā laika armija.
