Sperot ceturto panākumu soli un turpinot pastaigu pa Bausku, vairs nevar sastapt ebrejus un vāciešus, vairs nav sinagogas, skolās māca priekšmetus krievu valodā, tiek celtas jaunas ēkas, 1955.gadā iedzīvotāju jaunā izklaide ir televizors. Cilvēki var doties uz Rīgu ar autobusu, kura biļete maksā 3 lati. Var pirkt pienu un krējumu stikla pudelēs un pēc izlietošanas tās nodot. Un joprojām Bauskā ir rosība.
Četri drosmīgi soļi. Sastapti visdažādākie cilvēki, piedzīvoti skaisti un grūti laiki. 20.gadsimts iet uz beigām. Ir nomainījušās tautības, bet latvieši paliek. Bauska turpina augt un atjaunoties. Un šī bija tikai neliela pastaiga simts gadu garumā, kas iezīmē vēsturē vēl kādu lappusi. Pagājis vesels gadsimts, bet baušķenieki joprojām ir baušķenieki.
…
