Manuprāt administratīvo tiesību attīstības gaita Latvijā ir bijusi interesanta, un tai pašā laikā nav harmoniskas sakārtotības pat vēl šodien
Vēsturiski administratīvo tiesību attīstības ceļš mūsu gadsimta sākumā, manuprāt, ir sadalījies 2 posmos – pirmais posms kurā darbojas Krievijas laikā izdotie likumi (līdz 1918g.) un pēc tam jau Latvijas laika sistēma, kad tika nodibināta Latvijas republika, un kurā jūtama lielāka Eiropas ietekme; un dziļāka un zinātniska pieeja administratīvajām tiesībām š.gs. 30ajos gados.
Šajā Krievijas valdīšanas laikā “Latvijas provincē” ir redzams “(…)liels raibums. Šai laikā atrodam apm. piecējādus pašvaldību veidus: 1. pagastu pašvaldība, 2. draudžu pašvaldība (tikai Vidzemē),3. pilsētu pašvaldību, 4. muižnieku kārtas pašvaldību (guberņas muižnieku landtāgs), 5. zemstu pašvaldība Latgalē.” 1 Pagastu pašvaldības likums tika pieņemts 1866. gadā – un pagastu pašvaldība dibinājās uz šī 1866 gada “Landgemeindeord nung” , kas pamatojās uz trim principiem: “ kārtu princips” (1) (ne visi ļaudis, kas dzīvoja pagasta robežās, piederēja pie pagasta); zemju princips (pie pagasta teritorijas pieder vienīgi zemnieku zemes, muižas zeme bija izņemta no pagasta teritorijas); pierakstīšanās princips (zemnieki kārtas ļaudis piederēja pie tā vai cita pagasta, nevis pēc viņu domicila, bet pēc pierakstīšanās).…
