Lai gan prezidents un Kongress bieži nosaka ārpolitikas veidošanas darba kārtību, tomēr ASV ārpolitikas pārvaldība tiek īstenota masveidīgā federālajā birokrātijā. Tādēļ ir diezgan sarežģīti sniegt konkrētu atbildi par to, kurai institūcijai ir vislielākā loma ASV ārpolitikas veidošanā. ASV ārpolitikas birokrātiju var iedalīt četrās grupās atkarībā no ārpolitikas jautājumiem, kas ir diplomātiskie, drošības, ekonomiskie un inteliģence. Katrai no šīm jomām ir aktori un aģentūras, kas ne vienmēr ir spējīgas vienoties par kādu jautājumu. Kopumā ASV birokrātija ir diezgan sadrumstalota un decentralizēta. Tomēr, politika, kas ir Kongresa pieņemta, bieži nozīmē lēmumu pieņemšanas centralizēšanas mēģinājumus. Šis konflikts ir vēl viens ASV ārpolitikas paradokss.
Tā kā prezidents ir spēcīgākais politiskais aktors ASV, tad var uzskatīt, ka šis aktors ir arī viens no svarīgākajiem ASV ārpolitikas veidošanā. Tas, ka prezidenta institūcijai ir daudz lomu, iespējams padara to par lielā mērā atkarīgu no birokrātijas un citām institūcijām. Respektīvi, prezidenta varai ir robežas gan iekšpolitikā, gan arī ārpolitikā. …
