Gan Jānis, gan Ieva ir vāja rakstura. Nelaimīgu mīlestību autors risina ar nāvi. Kur nav mīlestības, tur nav nekā. Grāmatas tēliem nav vēlme cīnīties par citu cilvēku – sāpes par pāri nodarīto ir tik stipras, ka cilvēks dara galu. Tas man liek aizdomāties par to, cik spēcīgi ikkatrs vārds, kas nāk no mīļa cilvēka, ietekmē mani. Izvēlētie vārdi un attieksme, ko parādīt citam cilvēkam, ir jāizraugās saudzīgi. No triloģijas „Aija” var gūt atziņas par to, ka ne vienmēr mīlestība parāda pareizo ceļu, ir vajadzīgs arī veselais saprāts.…
