Tiesu izspēle: spriedumu analīze

Tiesībsargs uzsver, kā šī lieta ir pirma Latvijas Tiesas pieredze, kad tā velk robežu starp vārda brīvību un privātās dzīves neaizskaramību, taču novelk neskaidri un pietiekami neizvērtē apstākļus, kas ļauj secināt, kādos gadījumos un cik dziļi žurnālists izteiksmes brīvības vārdā drīkst iejaukties personas privātajā dzīvē.
Izlasot abus spriedumus ir konstatēts, kā šajā lietā nesalīdzinoši saduras preses brīvība un tiesības un privātumu, kuras iestiprinātas Satversmē: privātas dzīves aizskarums (96.pants) un vārda brīvība (100. pants). Bet ir viens kopējs kritērijs, kurš ir jāvērtē konkrētās lietas apstākļu kontekstā, proti, samērīguma princips. Vai iejaukšanās tiek uzskatīta par nesamērīgu vai nē, ir atkarīgs no lietas apstākļiem.
No prāsītājas viedokļa ir jāpierāda:

1. Ka notika tiesības uz privāto dzīvi aizskarumu. Uz kāda pamata K. Dupatei ir tiesības vērsties tiesā?

No Kristīnes Dupates subjektīva viedokļa ir notikusi viņas privātās dzīves aizskarums. Savu prasību, vēršoties piemēram Satvērsmes tiesā, būtū jāpamato ar 96. pantu.

Spriedumos prasība pamatota uz Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu, likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. panta 4. daļas un Civillikuma 1635. pantu.
2. Kā noticis cilvēka pamattiesību pārkāpums (privātās dzīves aizskarums), kura rezultātā ticis nodarīts morālais kaitējums (fiziska un garīga ciešanas)?

No spriedumu tekstiem izriet šādi argumenti:

► Dzīves intīma un neatkārtojama brīža slēpena fotografēšana un publicēšana bez atļaujas.
Fotogrāfijās redzama K.Dupate ar savu jaundzimušo bērnu rokas iznākam no dzemdību nama (Latvijas ģimenes centrs) un dodamies mājup (2.lpp). Prasītājas negribēja, lai šādu brīdi ierauga plašs nepiederošu personu loks. Žurnāla tirāža: 76 000 eksemplāri, lasītāju skaits sasnied 474 000 (2. lpp).
Prasītaja atsāucās arī uz Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu, norādot ka Latvijas nacionālajām tiesām jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi.
Arī Satversmes tiesa, spriedumā lietā Nr. 2004-02-0106 azīst, ka jāņēm vērā starprautiskajos cilvēktiesību dokumentos ietvērtas normas un to piemērošanas praksē.
…