-
Latviešu rakstu valoda, sākums
Latviešu literatīurā kā atsevišķi virzieni neizvedojās, 18-19.gs rakstnieku darbos ir vērojamas klasicisma un sentimentālisma iezīmes.
G.F. Stenders – Par prioritāti atzina prātu. Latvietim jāizprot dabas un Dieva likumi. Tēvzeme ir tur, kur tu dzīvo. Stingri viduslaiku uzskati-dalījums pa kārtām, kur katram jāpilda savi pienākumi.
1. Pirmais laicīgo grāmatu autors.
2. Rakstīja dzeju (dabas, mīlas, pārdomu)
3. Didaktika(tieksme pamācīt) – tas caurauž dzeju
4. Klasicisma, sentimentālisma iezīmes
5. Rakstīja arī pasakas, stāstus
6. Pirmais popularizē zinātņu atzinumus
7. Veidojis pirmās Latviešu bilžu ābeces
8. Aktīvi darbojās arī kā valodnieks
9. Īsināja vārdus –mīla, dusa,griba, bauda, gaidas u.c
10. Pirmais pievienoja vārdnīcai īpašvārdus
…
Reformācija ir pārkārtojumu katoļu baznīcā, kuras rezultātā notika baznīcas šķelšanās un izveidojās vairākas konfesijas, kā, piemēram, luterānisms,anglikānisms u.c Reformācijas dēļ sākās nepieciešamība pēc literatūras. Pirmais zināmais fragmentārais teksts – “Citēta tēvreize” Hāzentētera tēvreize ( nosauca viņa vārdā, jo viņš bija tas, kas pierakstīja 1550.g) 1525.gadā pirmā zināmā, bet neatrastā grāmata-“Mesa” (dievkalpojumu kārtība, luterāņiem), 1585.gadā pirmā zināmā un atrastā grāmata-“Pētera Kanīzija katehisms” (īss ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā) 16.gs teksti, kas tika tulkoti bija tikai ar reliģisku saturu, lai būtu šī saikne starp cilvēku un Dievu. Valoda ģermanizēta. 1566.-87gads Luterāņi izdod grāmatu –“Luterāņu rokasgrāmata” (3daļas). 17.gs valoda tiek jau labota un pareizota. Domājams, ka Jānis Reiters iztulkojis bībeli, bet manuscripts sadedzis. 1691. gadā Ernsts Gliks iztulkojis abas derības (gan veco, gan jauno). Bībelē rakstītais kļūst saprotams arī neizglītotam latvietim. Reliģiska satura teksti kļūst kā lasāmviela.
