Akmeņogļu veidi
Brūnogles (lignīts, degakmens, degslāneklis). Satur daudz ūdens un samērā maz oglekļa. Dod samērā nedaudz siltuma.
Akmeņogles (subbituminozās akmeņogles, bituminozās akmeņogles). Labs kurināmais. Veidojas no brūnoglēm ap 3 km dziļumā.
Antracīts. Satur līdz 96% oglekļa. Dod sevišķi daudz siltuma, taču grūti uzliesmo. Veidojas līdz 6 km dziļumā. Vērtīga ķīmiskā izejviela.
Grafīts. Praktiski tīrs ogleklis. Kā kurināmais nav derīgs, taču ir plašs pielietojums tehnikā.
Klasifikācija
Izšķir trīs ģenētiskās grupas:
Humolītu grupas ogles veidojušās no augstākiem sauszemes augiem.
Sapropelītu grupa - no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem, kas sakrājušies lagūnu un ezeru dūņās.
Sapropelītu grupu, saprohumolītu grupa - gan no augstākiem, gan zemākiem augiem. Sapropelītu ogles parasti veido starpslāņus un lēcas starp humolītu oglēm.
Izmanto
Par kurināmo
Koksa iegūšanai (Koksu izmanto par reducētāju citu vielu iegūšanai metalurģijā)
Aromātisko ogļūdeņražu ieguvē
…
