Dzimtbūšana

Mācoties Latvijas vēsturi noteikti ir jāzina kas ir dzimtbūšana... Dzimtbūšana ir zemnieku un zemes īpašnieku savstarpējās attiecības, kas izpaudās zemnieku piesaistīšanā un pakļaušanā feodāļa administratīvajai un tiesas varai. Dzimtbūšana sākās 15. gadsimta beigās un beidzās 1861. gadā, ļaujot zemniekiem izpirkt zemi.
Dzimtļaudis ir homines proprii , tā tad vergi, ko kungs var iure dominii vindicēt, atsavināt, izdāvāt, izlēņot, iegūt pirkuma vai citā ceļā, novēlēt mantojumā u.t.t
Es rakstu šo referātu, jo vēlos uzzināt daudz ko jaunu par Latviju un tās vēsturi. Man liekas, ka dzimtbūšana ir ļoti interesanta tēma un no tās var secināt kādi ļaudis dzīvoja agrāk Latvijā.

Kā dzimtbūšana sākās...

Zemnieki pēc nodevu nomaksāšanas varēja brīvi rīkoties ar savu ražu, pārdot labību, medu, vasku un gaļu. Viņiem piederēja sava māja, darbarīki un lopi. Taču dzimtļaudis bija pilnīgi atkarīgi no muižnieka. Bez muižnieka atļaujas viņi nedrīkstēja aiziet prom no savas dzīvesvietas un zemes, ko apstrādāja. 15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā dzimtbūšana izplatījās visā Livonijā.
Latviešu zemnieka saimniecībā kopīgi ar ģimenes locekļiem strādāja arī kalpi. Kalpi varēja mainīt savu dzīvesvietu. Daļa kalpu algas vietā saņēma no saimnieka gabaliņu zemes, kur audzēja labību vai linus pārdošanai. Šo zemi saucu par bandu, bet kalpu-par bandinieku.…