Filozofija ir pietiekami veca, lai par to būtu izteikts daudz vārdu.
Filozofiju nevar iemācīties tā pat kā matemātiku vai dzejoli. Iemācītas atbildes nekad nevar būt patiesas, jo filozofijas izprašana ir dziļi intīms un personīgs process. Katram pašam jāmeklē filozofiskās atbildes, nevis jāatkārto tas ko saka citi.
Viena filozofijas nozīmīgākajām īpatnībām ir tā, ka pagātne vienmēr ir klātesoša. Filozofija ir veids kā iekļauties mūžīgajā tagadnē. Taču filozofijā nevajag baidīties no nesaprašanas. Atzīties neizpratnē ir ļoti svarīgi, jo tā pieder pie pašas filozofijas iedabas un tieši ar neizpratni, nevis ar citu teiktā atkārtošanu, var sākties patstāvīga domāšana. Filozofija neuzskata, ka visu zina.
Filozofija sākas ar jautājumiem, nevis ar atbildēm uz tiem. Jautājumi ir svarīgāki par atbildēm, uzdodot jautājumu nozīmē lauzties ārā no nezināšanas un sākt saprast, par ko tiek jautāts. Uzdot jautājumu ir pat grūtāk nekā atbildēt uz to, jo jautājums sevī jau slēpj atbildi.1
Savā darbā mēģināšu pafilozofēt par to, kas ir ideālais un reālais, garīgais un materiālais.
Ideāls - no grieķu valodas idea ir saprašana, ideja.…
