Pieminekļos un monumentālajā celtniecībā visuzskatāmāk parādās valsts garīgās un materiālās pasaules izpausme. Nav samērojami tie neatkarīgās Latvijas divdesmit divi gadi ar lielo kultūras tautu tūkstošgadīgajām tradīcijām. Tomēr arī mums ir ko lepoties. Un šodien, atskatoties uz sasniegto, mēs nevaram neatzīt Kārļa Ulmaņa ieguldījumu valsts dzīvē visā Latvijas pastāvēšanas laikā. Un, redzot straujo valsts uzplaukumu, īpaši viņa vadības gados, nebūt nav nejaušība, ka, šo laika posmu pieminot, mēdz teikt - tas notika Ulmaņlaikā.
Latvija Pirmā pasaules kara rezultātā bija smagi cietusi - pilnīgi iznīcināta rūpniecība, pārstājusi eksistēt ārējā tirdzniecība. Vairāk nekā pusē no Latvijas pagastiem bija notikusi karadarbība. Laukos daļēji vai pilnīgi nopostītas 182 854 ēkas. Zaudētas izcilas kultūras vērtības.
Jau 1918. gadā Kārlis Ulmanis "Baltijas Lauksaimniekā" raksta: "Lauku mājas ir tautas šūpulis." Tas ir apgalvojums, kas kļūs par vienu no galvenajiem viņa valstsvīra darbības virzieniem. Realizējot zemes reformu un likvidējot kara gadu postījumus, uzceltas un atjaunotas 440 923 lauku ēkas. Bija padomāts arī par laukstrādniekiem. Tās bija arī Kārļa Ulmaņa rūpes. Viņš aizrāda: "Lauku sētā nedrīkst trūkt telpas ērtai dzīvei. Katram pieaugušam cilvēkam vajadzīgs savs kambaris, vajadzīga sava privāta dzīve."
Jau pieminētajā "Baltijas Lauksaimniekā" Kārlis Ulmanis pievērš uzmanību lauku sētas estētiskajam izskatam. "Jaunie laiki," saka viņš, "ir godā cēluši senos tikumus - arī cenšanos pēc daiļuma un tīrības pašā lauku sētā un tās apkārtnē.…
