Vērtējums:
Publicēts: 01.02.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 1.
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 2.
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 3.
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 4.
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 5.
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 6.
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 7.
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 8.
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 9.
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 10.
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 11.
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 12.
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 13.
  • Konspekts 'Renesanses posma māksla', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Renesanses posma māksla    3
1.  Renesanse Itālijā (13.-16.gs.)    4
  Renesanses aizsākumi (13.-14.gs.)    4
  Agrā renesanse Itālijā. Jaunās ieskaņas arhitektūrā(15.gs.)    4
  Dižrenesanse un vēlā renesanse Itālijā un tās arhitektūra. (15.gs.beigas-16.gs.1.puse)    4
2.  Renesanse Spānijā (15.-16.gs.)    6
3.  Renesanse Nīderlandē (15.-16.gs.)    7
  Nīderlandes māksla 16.gadsimtā    7
4.  Renesanse Vācijā (15.-16.gs.)    9
  Renesanses aizsākumi Vācijā    9
5.  Renesanse Francijā (15.-16.gs.)    10
6.  Ziemeļu renesanse un tās izpausmes Latvijas arhitektūrā un tēlotājā mākslā (16.gs.-17.gs.sāk.)    12
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Jēdziens „renesanse” tulkojumā no franču valodas nozīmē „atdzimšana”. To pirmo reizi lietojis itāliešu arhitekts Džordžo Vazāri savā darbā „Slavenāko gleznotāju, tēlnieku un arhitektu dzīves apraksti”.
Renesanses kultūras sistēmas pamatā ir humānisma kustība. Vārdu „humanitas” lietojuši jau senie romieši, apzīmējot ar to „cilvēka ideālu”. Humānisma idejas ar lielu spēku uzplauka 14.-15.gs. un izveidojās par plašu idejisku kustību, kas nostājās pret personības apspiešanu.
Humānisms pats būtībā bija arī zinātne par cilvēku, par viņa vērtībām un vajadzībām.
Humānisma kustības ietekme skāra visu 14.-15.gs. kultūras dzīvi, visus mākslas veidus, bet jo sevišķi liela loma tai bija arhitektūras un tēlotājmākslas attīstībā. Humānistu paustās idejas ietekmēja mākslinieku personības. Māksliniekiem modās tieksme izmēģināt savas spējas daudzās mākslas un zinātņu sfērās.
Arhitektūras attīstībā būtiska nozīme bija grieķu un romiešu antīkā dekora motīvu izmantojumam. Lai gan antīkā arhitektūra renesanses posmā pilnīgi neatdzima savā klasiskajā veidā, tomēr tā deva spēcīgas ierosmes jaunākā laika celtniecībai. Vērojama bija pastiprināta pievēršanās laicīga rakstura ēku būvei. Arhitekti plānoja un cēla no jauna celtnes, taču atšķirībā no gotikas posma izmēros gigantiskajiem un ar pārcilvēcisku apgarotību piestrāvotajiem dievnamiem tagad tika izstrādātas un radītas loģiskas cilvēka ķermeņa izmēriem samērojamas būvformas.
Pilnīgi revolucionāras izmaiņas notika tēlotāja mākslā. Līdz tam nebijušu uzplaukumu piedzīvoja glezniecība. Atbrīvojusies no viduslaikos pastāvošās mistikas un reliģisko dogmu ietekmes, tēlotāja māksla tagad pievērsās īstenības izzināšanai. Jaunās zināšanas par lineārām perspektīvām, gaisa perspektīvu likumībām un par cilvēka ķermeņa anatomiju deva milzīgas iespējas ar gleznieciskiem līdzekļiem reāli attēlot cilvēka figūru tās dabiskajā vidē. Par galveno nosacījumu tēlotājā mākslā tika izvirzīta uzticība dabai, perspektīvas un cilvēka figūras dabisko proporciju ievērošanā.
Renesanses attīstībā izšķir vairākus posmus. Tie ir protorenesanse, agrā renesanse, dižrenesanse un vēlā renesanse. Renesanses posmu iedalījums vispilnīgāk un uzskatamāk izpaužas Itālijas mākslā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants