Sokrats ir senās Grieķija Atēnu pilsētvalsts pilsonis un iedzīvotājs. Viņš uzskatāms par vienu no pirmajiem domātājiem vai mūsdienu izpratnē filozofiem. Filozofiskā izpratnē darbojas morāles un politisko jautājumu izpētē.
Savā dzīvē nav tradicionālo amatu veicējs, lai gan tēvs ir akmeņkalis. Dzīvojis no 470. g.pm.ē. – 399. g.p.m.ē., līdz viņu soda ar nāvi pēc Peloponēsas kara, kurā bija aktīvs līdzdalībnieks (smagi ekipēts kājnieks). Ar nāvi tiek sodīts, jo viņam piespriež lēmumu par jaunatnes demoralizēšanu. Filozofijai un dialogiem ar Atēnu iedzīvotājiem pievēršas savas dzīves vidus posmā (ap 430. g. p.m.ē.). Ar savu darbību gūst cieņu un atbalstu no citiem laikabiedriem, savas uzkrātās zināšanas nodod skolniekiem.1
Sokrata idejas nav pieejamas viņa paša izveidotos, sarakstītos darbos, tikai citu laikabiedru skatījumā, jo Sokrats pats bija runas mākslas pratējs un savas darbības veica dialogu ceļā, pēc tam tās neatrakstot. Viens no lielākajiem viņa darbu apkopotājiem, ideju izteicējiem, bija Platons. Var teikt, ka Sokrata darbos ieviešas nedaudz Platona vērtību, kas nenodrošina pārliecību par pilnīgu un vienīgi Sokrata ideju atspoguļojumu. Platona darbos Sokrata viedoklis tiek pasniegts dialogu veidā, kas tiek veikti ar dažādiem viņa laikabiedriem.…
