Karpveidīgā zivis ir vienas no plašāk pārstāvētajām zivīm. Viņas sastopamas visā pasaulē, izņemot Dienvidāfriku un Jaunzēlandi. Visbiežāk sastopamas saldūdeņos, dažas karpveidīgo zivju sugas ieklejo arī jūrā upju grīvu rajonos. Nārsto tikai saldūdeņos. Šo zivju lielums ir visai atšķirīga- ir gan mazi grunduļi un citas sīkas zivtiņas, gan zivis, kas pārsniedz 2m garumu.
Karpas (Cyprinidae)
Karpas ir vislielākā saldūdenī mītošās karpu dzimtas zivs. Viņas ir cēlušās no savvaļas sazāniem, kuri sastopami arī mūsu ūdeņos. Savvaļas karpas sastopamas dažās vietās Ventā un Daugavā, kur tās ‘izbēgušas’ no zivju dīķiem. No pavasara līdz rudenim karpas mēdz uzturēties ne visai dziļās, taču tālāk no krasta esošās vietās. Tuvāk pie krasta viņas parādās tikai naktī un tad, kad nav spilgtas gaismas. Karpas labprāt uzturas nelielu saliņu piekrastēs, kur var sameklēt pietiekami daudz barības un paslēpties. Karpu iecienītākās ūdensaugu audzes atrodas ne sevišķi tālu no krasta- tur viņas parasti uzturas pa nakti un agri no rīta. Lielās ūdenstilpnēs karpu iemīļotākās vietas ir līcīši ar nelielu gultnes slīpumu. Upēs karpas meklē mierīgākas vietas. Viņas var sastapt lejpus aizsprostiem un tiltu atbalsta pāļiem. Uz karpu uzturēšanās vietu bieži norāda augšupejoši burbulīši vai zivju lēkāšana. Ja kaut kur tuvumā ir ūdensaugu, nokritis koks vai kāds cits šķērslis, tad ir ļoti iespējams, ka netālu no šīs vietas uzturas karpas. Karpas nārsto no maija līdz jūnijam, dažkārt nārsts ievelkas līdz pat augustam. Ķermeņa forma ļoti dažāda. Ķermenis segts ar zvīņām. Mute bez zobiem. Ziemošanas laikā karpas kļūst mazkustīgas un pārtrauc baroties- pavada ziemu letarģiskā miegā. Barojas galvenokārt ar sīkiem vēzīšiem, odu kāpuriem, gliemjiem un tamlīdzīgi. Barību uz grunts karpas sameklē ar diviem pāriem taustekļu, kuri atrodas lūpu malās. Dzīvo līdz pat 40 gadu vecumam. …
Īsumā par dzāžām karpveidīgajām zivīm- karpu, raudu, ruduli, sapalu un līni. Aprakstītas zivju atrašanās vietas, no kā pārtiek, nārstošana utt.
