Stress ir nespecifiska organisma atbildes reakcija uz jebkuru tam izvirzītu prasību, kas palīdz organismam pielāgoties un tikt pāri grūtībām, kuras radušās.1 Tātēļ ir svarīgi, kā mēs uztveram notikumus, bet nevis, kādi tie ir, jo mērens stress organismam ir labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un koncentrēties nepieciešamai darbībai. Būtu jāiemācās pareizi reaģēt uz radušos spriedzes situāciju, bet galvenais ir nepakļaut sevi ilgstošam stresam, jo tas var kaitēt cilvēka veselībai.
Stresa reakcijai izšķir trīs stadijas. Pirmās – trauksmes stadijas laikā cilvēka organismā notiek straujas reakcijas, palielinās adrenalīna līmenis asinīs. Tādejādi organisms tiek mobilizēts aizsardzībai. Otrajā jeb pretošanās stadijā organisms ir jau pielāgojies dzīvot jaunajos apstākļos. Trešo stadiju sauc par izsīkuma stadiju. Tā iestājas, ja stresu rada ļoti spēcīgs kairinātājs jeb stresors, un tā iedarbība ir ilgstoša. Šajā gadījumā mazinās organisma aizsardzības spējas jeb imunitāte. Tas veicina dažādu slimību attīstību.2
Stress ir otra visbiežāk izplatītā ar darbu saistītā problēma. …
