Iepriekšminētas tikai dažas no globalizācijas definīcijām, bet tās visas runā par šajā procesā iesaistītām jomām tādām kā kultūra, politika un ekonomika. Bez tam, ka globalizācijas procesu raksturo daudz un dažādas definīcijas, turklāt tam iespējamas arī atšķirīgas interpretācijas, kas atkarīgas no politiskās ideoloģijas, ģeogrāfiskā izvietojuma, sociālā statusa, kultūrvēsturiskā mantojuma, etniskās un reliģiskās piederības.3
Runājot par globalizācijas procesu, jāņem vērā skatu punkts, no kura uz šo procesu raugās, vai tam ir ekonomisks, sociāls vai politisks raksturs.4
Dž. Harts (Jeffrey Hart) izšķir piecas pazīmes, kas raksturo globalizāciju:
Globālas infrastruktūras eksistence;
Svarīgu, raksturīgu pazīmju globāla saskaņošana vai konverģence;
Robežu nepastāvēšana, „izzušana” (borderlessness)
Sākotnēji kāda lokāla fenomena globāla izplatīšana;
Ievērojamas darbības, pieredzes rašanās pamata ģeogrāfiska izplatīšana.…
