Mūzika ir viens no neverbālās komunikācijas elementiem. Tā ir kompleksa un universiāli sociāla uzvedība. Aiz šīs sociālās uzvedības pastāv domu un uzskatu kopums, kas verbāli un neverbāli realizējas muzikālā priekšnesumā. Kā norāda Jans Kross (Cross, 2001), mūzika ir akceptētas cilvēku aktivitātes, individuālas un sociālas, kas iesaista skaņas izpildījumu. Mūzika skatama kā adaptīva uzvedība, kas spēlē nozīmīgu lomu cilveces attīstībā.
Daudzās sabiedrībās mūzika ir būtiska kultūras sastāvdaļa. Mūzika var pavadīt katru cilvēcisko darbību, ietverot darbu, šūpuļdziesmas, spēles, dejas, vienkāršu dziedināšanu, kauju, svetku vai pārejas ceremonijas, kāzas, bēres, rituālus. Mūzikas stili un izpildījums mēdz būt ļoti atšķirīgi.
Jans Kross savā darbā „Mūzika, prāts un evolūcija” runā par mūzikas psiholoģiskajiem aspektiem.…
