Buržuāziskās partijas „Zemnieku savienība” līderis Kārlis Ulmanis 1934. gada 15. maijā Latvijā izdarīja valsts apvērsumu, kura rezultātā tika izveidota jauna buržuāziskā valdība ar Ulmani priekšgalā, kura valstī nodibināja fašistisko diktatūru. Vecākā paaudze Ulmaņaikus atceras kā ziedu laikus, bet mūsdienās nebeidz diskutēt par pretrunīgi vērtējamiem tiesiskiem, politiskiem un saimnieciskiem šī apvērsuma aspektiem. Kad valdīja diktatūra, nebija demokrātijas, bet bija saimnieciska augšupeja, kvalitatīvs darbs un pieklājīgs dzīves līmenis, saprātīgi organizēta un normāli funkcionējoša valsts un sabiedrība. Jautājums nav par to, vai apvērsums bija + vai -, bet par to, kas tiek pozitīvāk vērtēts: bardaks uz demokrātijas pamatiem vai autoritārisms kā labklājības realizētājs?
…
