Dzejolī ir tautas sirdsapziņas simbols – tautas dziesma „Pūt, vējiņi”, Revolūcija – būtisku, neatgriezenisku pārmaiņu simbols. Sakāpinātas emocijas uzjundī epiteti, piemēram, „ņirdzīgs spīts”, raupjas personifikācijas, piemēram, „lai tur muti mūžs”, „palīdz miets un pļī”, „liktens bungas uzsit”, retoriskās uzrunas (Sarkanais, vējiņ). Īsā onomatopoēze „pļī” liek domāt par cīņas jēgu un cenu. O. Vācieša izteiksmes līdzeklis ir arī ironija („dieviņš aizdos savu prāmi, nokļūt tur, kur veļu valsts”), kas realitāti paver citā gaismā, sapurinot un mudinot cilvēku domāt. Kopumā šāda izteiksme liek cilvēkam tiešāk saistīt notikumus ar sevi, nevis domāt, ka citi ko izlems un paveiks viņa vietā.
Mūsdienās šķiet, ka tautas ir tā savstarpēji sajaukušās, ka ir īpaši grūti saglabāt nacionālo pašapziņu. Ir daudzas nācijas, kas sevi uzskata par pārākām, liekot citām justies mazām un nesvarīgām. Taču pašapziņa nav tautas skaitliskajā lielumā, bet katra cilvēka apziņā, jēgas izpratnē.
…
