Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 1.
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 2.
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 3.
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 4.
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 5.
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 6.
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 7.
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 8.
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 9.
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 10.
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 11.
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 12.
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 13.
  • Konspekts 'Nepatiesības pazīmes', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Visi no mums runa nepatiesību un cilvēks kurš teic, ka viņš nekad nemelo - melo visvairāk un turklāt nemeistarīgi. Katrs cilvēks , visā savas dzīves garumā, gadījuma ja viņš dzīvo 60 gadi, samelos apmēram 88 tūkstoš reizēs (pētīju veica kompānija Beverage Brands) .

Parasts cilvēks runa melus kā minimums četras reizēs dienā. Un kā paradīja aptauja 2,5 tūkstošiem sievietēm un vīriešiem visizplatītākie meli ir „Viss ir kartība, man viss ir labi”. Otru vietu ieņem nepatiesība kuru runa vīrieši savam sievām „Tu neizkaties resna šajā apģērbā.” Un trešo vietu šajā statistika ieņem tāda frāze kā „Es tevi tiešam mīlu”. Kā kļuva zināms vīrieši melo vairāk nekā sievietes. Vīrieši runa nepatiesību apmēram četras reizēs dienā un sievietes trīs reizes.
Diemžēl , neeksistē nepatiesības pazīmes- nav ne viena žesta , sejas izteiksmes vai nepatvaļīgas reflektoriskas muskuļu savilkšanas, kuri paši par sevi apzīmēja kā cilvēks runa melus. Eksistē tikai pazīmes, par kuriem mēs varam secināt kā vardi ir slikti iepriekš pārdomāti vai to, kā kādas cilvēka emocijas nesakrīt ar to , ko viņš runa tajā momentā.
Cilvēkam kurš mēģina atklāt melus vajag zināt kādā veidā cilvēka emocijas ietekmē uz runu, balsu, ķermeni un seju, kādā veidā jūtas kurus cilvēks grib paslēpt var kļūt redzamas.
Identificēt melus nav tik vienkārši . Viena no problēmām ir – informācijas nobrukums jeb liels daudzums. Pārāk daudz informācijas vajag analizēt uzreiz . Pārāk daudz informācijas avotus- vardi, pauzes, balss intonācija, galvas kustības, elpa un tā tālāk. Visvairāk cilvēki, kuri grib saprast vai viņiem runa patiesību, pievērš uzmanību vārdiem un sejas izteiksmei . Tas ir kļūda. Melis slēpj un falsificē tikai to , uz ko pēc viņa domām , citi pievērš visvairāk uzmanības . …

Autora komentārsAtvērt
Atlants