SIMBOLISMS – cieši saistīts gan ar 19.gs. pirmās puses romantisma tradīciju, gan ar gadsimtu mijas jūgendstilu.
Simbolisti tiecās pēc būtiskāka, dziļāka satura, pēc daudznozīmīgāka, iespaidīgāka vēstījuma un līdz ar to pēc neparastā, brīnumainā, jutekļiem netveramā.
Tiecās radīt dīvainības, iracionālas noslēpumainības efektu.
Kompozīciju saturiskā nekonkrētība un emocionalitāte tuvināja tās muzikāliem sacerējumiem.
Bieži pauda pesimistisku un drūmi mistisku pasaules izjūtu, kas izpaudās kā ‘’gadsimta beigas’’. (interesēja briesmīgais, draudošais, patoloģiskais, ļaunais, utt.)
Jūgendstils bija diezgan tuvs simbolismam!
JŪGENDSTILS – 19.gs.beigās (līdz 20.gs.sāk.) Eiropā radās jauns un visus mākslas veidus aptverošs laikmetiski plašs stils – jūgendstils, kas visskaidrāk un noteiktāk izpaudās lietišķajā mākslā, arhitektūrā un dekoratīvajā tēlotāja mākslā.
Jūgendstils radies kā reakcija uz iepriekšējiem stiliem, īpaši eklektismu (apvieno vēsturisko stilu elementus, tādēļ to nereti dēvē par historismu). Eklektismu uzskatīja par jaunajam laikmetam neatbilstošu.
Jūgendstilā tiek uzsvērta pilnīga radoša brīvība, ekspresīva, atraisīta fantāzija ar tieksmi būves elementus radīt kā māksliniecisku vērtību.
…
