Robežderīgums un individuālā labklājība
1870. gadu sākumā 3 ekonomisti, nezinot viens par otra idejām, attīstīja jaunu vērtību teoriju, kas aizvietoja veco. Trīs vīrieši: no Anglijas, Francijas un Austrijas rakstīja katrs savā valodā, un viņu teorijas bija ārkārtīgi līdzīgas – tas bija viens no fenomeniem zinātnes attīstībā, kad vienlaicīgi tika atklāti jauni principi. Desmit gadu laikā jaunās idejas tika izpūstas cauri ekonomistu profesijai un atzītas par lieliskiem sasniegumiem, bet pateicoties dažiem konservatīvajiem, kas stūrgalvīgi palika pie sava, tās netika turpmāk attīstītas. Šis notikums kā atklājums nāca tikai dažus gadus vēlāk, kad Markss bija publicējis savu uzbrukumu kapitālismam, izmantojot strādnieku vērtību teoriju kā bāzi savai ekspluatācijas teorijai.
Vēlāk nāca klajā, kā šīs idejas nav nemaz tik jaunas. To pamatprincipi bija konstatēti ar itāļu matemātiķa palīdzību pusotru gadsimtu atpakaļ, un nākamo 50 gadu laikā tās publicēja vācu inženieris, franču sadzīves pakalpojumu eksperts un diezgan vāji zinošs angļu ekonomists. Pat Aristotelis tika lietojis šo ideju savā traktātā par ētiku, un par līdzīgiem jēdzieniem diskutēja katoļu teologi. 16. un 17. gs. visi šie raksti tika ignorēti līdz brīdim, kad Markss deva triecienu privātīpašumu sistēmai.…
